Princips maksāt vairāk par iespēju saņemt vairāk - tas ir progresīvās nodokļa sistēmas princips. Ja Jums ir mazāka alga, Jums jāmaksā proporcionāli mazāki nodokļi, savukārt, ja alga ir lielāka, arī nodokļi sabiedrībai, kas jums sniedz iespēju vairāk pelnīt, jāmaksā ir proporcionāli lielāki.
Lasīt visu rakstu...

Latvijas Republikas Satversmē ar melnu uz balta ir rakstīts, ka Saeimu ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tāpat rakstīts, ka Valsts prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Lasīt visu rakstu...

Progresīvā nodokļu sistēma ir viens no veidiem kā valstī piemērot nodokļus. Progresīvās nodokļus sistēmas būtība ir, ka tie sabiedrības dalībnieki, kas saņem lielākus ienākumus, attiecīgi, veic progresīvi lielākus sabiedriskos maksājumus. Tas nozīmē, ka bagātākie pilsoņi sniedz progresīvi lielāku ieguldījumu sabiedrībā, kas ļauj tiem vairāk pelnīt.
Lasīt visu rakstu...

„Mēs iesim paši! Gribēs, aicinās un mēs runāsim, piedāvāsim savus noteikumus!” tāda galvenokārt bija LSDSP valdes sēdes noskaņa. LSDSP valdes darbs bija brīžam mierīgs, brīžam diskusiju pilns, tomēr pozitīvs un konstruktīvs. Sēdi vadīja valdes priekšsēdētāja vietnieks Atis Lejiņš. Savu viedokli varēja izteikt visi valdes locekļi un klātesošie biedri.
Lasīt visu rakstu...

Ņemot vērā sociālās identitātes teorijas nostādnes, psihologi ir izpratuši grupas dinamiku un aizspriedumus. Ir pierādīts, ka grupa uzspiež tās viedokli grupas locekļiem. Vienu no metodēm, kā minētā teorija tika pierādīta un kā tā ietekmē mūsu ikdienu, Jums īsi aprakstīšu šajā rakstā.
Lasīt visu rakstu...

Klausoties TV3 ziņu skanējumā sāk parādīties interesantas propagandas iezīmes. TV3 ziņu raidījuma veidotāji, tiekoties ar Latvijas zīmīgākajiem “politiķiem”, iespējams, paši nenojaušot, tie sabiedrībā veido melīgu izpratni par politikas sistēmu kā tādu.
Lasīt visu rakstu...

Pašreizējie notikumi Latvijas ekonomikā, ja mēs tos nerēķinām ciparos vai makroekonomiskajos rādītājos, bet gan attiecinām uz katru mūsu valsts iedzīvotāju individuāli, protams, nav gluži salīdzināmi ar kādreizējo „Jauno ekonomisko politiku” jebšu, kā raksta vēstures grāmatās – NEP-u. Tomēr zināmā mērā arī šobrīd notiekošais vismaz mūsu valstij, skatoties no iedzīvotāju skatu punkta, ir šāds NEP-s. Citiem vārdiem, slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās.
Lasīt visu rakstu...

Kas notika 2009. gada 13. janvārī pēc masu pasākuma Doma laukumā? Kas īsti radīja masu nekārtības? Kā vērtējami pasākuma organizatori un kā reaģē ministru prezidents Ivars Godmanis?
Lasīt visu rakstu...

Daudz ir gadījies dzirdēt par nepieciešamību Latvijā veicināt zinātnes attīstību, kā arī apņemšanos no valsts puses atbalstīt jaunos zinātniekus. Viss jau būtu labi, ja nesekotu aiz visiem šiem apgalvojumiem un saukļiem apzināta valsts politika uzlikt papildus šķēršļus iespējām piekļūt pie valsts īpašumā esošiem resursiem.
Lasīt visu rakstu...