Lai to saprastu, no sākuma, ir jāsaprot 13. janvāra masu nemieru sastāvdaļas, to definīcijas un apraksti:

1)      Masu nemieri. Masu nemieri ir publiskas nekārtības, kuras raksturo neorganizētu grupu pēkšņa, strauja un intensīva vardarbība, vandālisms un citu noziegumu veikšana. Masu nemieri ir grūti kontrolējami un tos nereti salīdzina ar uguni. Uguni, kurai nepieciešama degviela un dzirksts.

2)      Pasākuma organizatori. Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs.

Artis Pabriks. Bijušais Tautas partijas biedrs. Andrim Šķēlem tuvu stāvošs cilvēks. Politologs, kādreiz Vidzemes augstskolas docētājs. Ārlietu ministrs Aigara Kalvīša ministru kabinetā. 2008. gada 6. septembrī, kad Tautas partija sāk zaudēt tautas uzticību, Artis Pabriks no tās izstājas un kļūst par “Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētāju.

Aigars Štokenbergs. Bijušais tautas partijas biedrs, miljonārs džemperīti. Andrim Šķēlem tuvu stāvošs cilvēks. Strādājis LPSR prokuratūrā par izmeklētāju tad LPSR tautas tiesnesi. Latvijas brīvības gados Banku koledžā absolvēts par ekonomistu. Īpaši jāuzsver, ka periodā no 2004. līdz 2007. gadam, Aigars Štokenbergs ir bijis gan padomnieks ekonomikas jautājumos gan ekonomikas ministrs. Ekonomisti, kas komentē ekonomiskās krīzes rašanās iemeslus un dziļumu, vērtē, ka tieši šajā periodā Latvijas rūpniecība tika sistemātiski iznīcināta un pozitīvie rezultāti radušies galvenokārt no zemes pirkšanas un pārdošanas mākleru tirgus. 2007. gadā, kad sākās Aigara Kalvīša valdības krīze, izslēgts no Tautas partijas. 2008. gadā dibina politisko kustību “Sabiedrība citai politikai”

3)      Valdība. Šajā gadījumā Ivars Godmanis, citkārt saukts par rūpju rievu vai GOD man. Ivars Godmanis pašlaik ir Latvijas Ministru prezidents. Pirms politikas darbojies, galvenokārt, izglītības un zinātnes sfērā. Piedalījies Tautas frontē. Deviņdesmitajos gados aktīvi piedalījies Valsts īpašumu privatizācijā, kuras rezultātā Latvijā pazūd tādas rūpniecības nozares kā Vagonrūpnīca, VEF, u.c. Acīmredzot vīlies Tautas frontes vēlēšanu rezultātos 1993. gadā iestājies partijā “Latvijas Ceļš”. Bijis finanšu ministrs Viļa Krištopāna ministru kabinetā, un, pēc apvienošanās ar Aināra Šlesera vadīto “Pirmo partiju”, iekšlietu ministrs Aigara Kalvīša vadībā. Runā, ka darba laikā iekšlietu ministrijā esot sastādījis grandiozus, pat utopiskus nākotnes plānus, kurus realizēt tā arī nav izdevies. Pie plānu sabrukšanas, daži vaino gulbju populācijas palielināšanos Daugavā. Spēcīgs orators.

Pirms secinājumiem, jāpievērš uzmanība tieši masu nemieru iemesliem – “degvielai” un “dzirkstij”.

            Degviela šajā gadījumā ir “Krīze” Latvijas ekonomikā. Bezdarba un uzņēmējdarbības vides sabrukums, esošās Valdības, galvenokārt, Ivara Godmaņa un Ata Slaktera, nodokļu un ekonomikas attīstības politika, parādi Starptautiskajam Valūtas fondam, Parex banka un nepārdomāta vai tieši izstrādāta masu mēdiju reakcija. Iespējami ir arī citi iemesli, kā pārāk lielais alhohola patēriņš un izglītības sistēmas kvalitātes zudums.

            Pati par sevi šāda situācija rada cilvēkos drūmu nolemtības sajūtu. Cilvēks zaudē jēgu dzīvot un tam parādās pirmatnējās tieksmes. Tas, ka cilvēkos šādas emocijas parādās, skaidri redzams kriminālnoziegumu statistikā. Jo sliktāka ekonomiskā situācija, jo vairāk noziegumu tiek pastrādāti.

            Dzirksts. Kas bija dzirksts, kādēļ, cilvēki, kas tikko spēlēja akordeonu un sauca “nost ar saeimu”, kā satrakojušies triecās pret policistu vairogiem? Iespējams, Jūs ievērojāt, iespējams, nē. Starp atklātajām, bieži glāžainajām, protestantu sejām vīdēja pieliekušies pelēki un melnā ģērbušies cilvēciņi ar aizsegtām sejām. Tie ieraugot aktīvākus un sevi mazāk kontrolējošus protestētājus skrēja tiem klāt un aktīvi kūdot iemeta saeimas ēkai ar kādu metamo. Pie tam, no notikuma vietas kūdītājs ātri aizskrēja dziļāk pūlī, lai parādītos jau citā aktīvāko protestētāju pūlītī.

            To, ko es tikko aprakstīju, sauc par masu nekārtības provocēšanu un iniciēšanu. Tātad dzirksti. Kas tie bija par cilvēkiem un kādi bija to motīvi, to lai skaidro Policija. Jebkurā gadījumā, ja šāda informācija parādīsies vai neparādīsies publiskajā vidē, rezultātus lai vērtē katrs personīgi.

            Kādi ir nekārtību rezultāti? Arestēti 106 cilvēki, lielākoties jaunieši. Ivars Godmanis runā tikai par sekām, piedāvā ierobežot masu pasākumu rīkošanu un principiāli nerunā par nekārtību cēloņiem. Ievainoti Policisti, kas veic savus darba pienākumus, un daudz reiz vairāk civilie iedzīvotāji. Mareks Segliņš nejūtas politiski atbildīgs par policistu darbu. Aigars Štokenbergs nejūtas atbildīgs par nekārtībām pēc rezultātiem, vainojot nekārtībās Mareku Segliņu. Ārvalstu žurnālisti sākuši interesēties par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā.

Secinājumi:

1)      Noticis pirmais masu nekārtību precedents Latvijā kopš otrreizējās neatkarības proklamēšanas deviņdesmitajos.

2)      Policisti uz šo masu pasākumu bija mazāk kā pie Brīvības pieminekļa 18. novembra laikā.

3)      Nekārtības bija speciāli organizētas. Informāciju par to, kas organizēja nekārtības, skaidro Latvijas Policija. Policiju vada Tautas partijas pārstāvis, tātad informāciju pasniedz Tautas partija.

4)      Ivara Godmaņa reakcija viennozīmīgi parāda, ka Latvijā ir izveidojusies politiskā aristokrātija, kas ir attālinājusies no patiesās politiskās un ekonomiskās situācijas valstī un ka šī aristokrātija sāk zaudēt demokrātijas apziņu.

5)      Pat, ja provokatori uzbrukumam saeimas ēkai ir nesaistīti ne ar vienu no pusēm, tad pasākuma organizatori parāda savu politisko gļēvulību pilnīgi atsakoties no atbildības par nekārtību rezultātiem. Rodas sajūta, ka publisko pasākumu doma laukumā organizējis kāds cits. Kas?

6)      Tautas partijas bijušie biedri, miljonāri, ķīvējas ar Tautas partijas esošiem biedriem, miljonāriem, un Pirmās partijas biedriem, miljonāriem, sniedzot tautai to ko tā vēlas tūlīt aiz maizes – izklaidi.

Ko darīt tālāk? Tas lai paliek Jūsu izvēlē. Vai turpināt atbalstīt šādas politiskās spēles, vai meklēt patiesību aiz publisko attiecību plīvura.